Viss par inflāciju

Kas ir inflācija? Ekonomika ir bijusi nepārtrauktā kustībā, kopš civilizācija sāka savu pirmo apmaiņu. Kopš tā laika un līdz mūsdienām pastāvīgi parādās jauni produkti un pakalpojumi, tāpēc cenas dažādos periodos atšķiras.

Šīs preces var iegādāties, izmantojot dažādu valstu vai pārnacionālo struktūru oficiālajās valūtās, piemēram, eiro Eiropas Savienībā.

Saņemiet 200% bonusu pēc pirmās iemaksas.Izmantojiet šo reklāmas kodu:argent2035

Šajā ziņā visām valstīm ir atšķirīgi parametri, lai analizētu savas ekonomikas attīstību un tajā notiekošās parādības. Viena no izplatītākajām ir inflācija, tas ir, vispārējs cenu pieaugums, kas noved pie cilvēku pirktspējas samazināšanās, samazinot viņu pirktspēju un uzkrājumus.

Iesim

🥀 Kas ir inflācija ekonomikā?

Mēs varam definēt inflāciju kā cenu pieaugumu, kas notiek precēm vai pakalpojumiem noteiktā laika periodā. To var definēt arī kā naudas vērtības samazināšanos. Jo augstāka inflācija, jo mazāk preču varam patērēt ar tādu pašu naudas summu.

Mērījumu indekss par excellence ir patēriņa cenu indekss (PCI). Šim indeksam ir tieša ietekme uz algu, pensiju, līzinga un citu jēdzienu pieaugumu, kas tiek mainīti atbilstoši PCI.

🥀 Inflācijas cēloņi

Starp cenu izmaiņu cēloņiem ir daži no visbiežāk sastopamajiem inflācijas ietekmes cēloņiem. Vissvarīgākais ir nelīdzsvarotība, kas rodas starp piedāvājums un pieprasījums, jo daudzi patērētāji pieprasa retas preces.

Bukmeikeri	prēmija	Likmes tagad
	✔️ prēmija : līdz €1950 + 150 bezmaksas griezieni 💸 Plašs spēļu automātu spēļu klāsts 🎁 Promo kods : argent2035
	✔️prēmija : līdz €1500 + 150 bezmaksas griezieni 💸 Plašs kazino spēļu klāsts 🎁 Promo kods : argent2035
	✔️ Bonuss: līdz 1750 € + 290 CHF 💸 Augstākā līmeņa kazino portfelis 🎁 Promo kods : 200euros

Taču tikpat liela nozīme jāpiešķir arī pretējai situācijai: arī pārpalikums valstij ir negatīvs, jo nav pieprasījuma to uzņemties un rodas inflācijai pretējs efekts. i., deflācija.

Taču pēdējais gadījums ir jākontrolē, jo sistēmā var rasties nelīdzsvarotība, ja, neskatoties uz to, ka tirgū ir nauda, ​​pieprasījums nepalielināsies.

🥀 Inflācijas veidi vai pakāpes

Kad esam redzējuši cēloņus, kas motivē inflācijas fenomenu, mums ir jāzina pakāpes, kādās tā var notikt:

✔️ Mērena inflācija

Tas ir neliels cenu pieaugums, kas nepārsniedz 10% gadā. Šeit cenu pieaugums paliek starp 2% un 4% kas pārsniedz to, ko ekonomisti uzskata par ideālu ekonomikas izaugsmei, taču ne pārāk daudz. Tiek uzskatīts, ka šajos līmeņos centrālajām bankām ir pietiekami daudz ieroču, lai rīkotos un atgrieztu šo inflācijas līmeni kontroles zonā.

✔️ Progresējoša inflācija

Tam ir ļoti negatīva ietekme uz valsts ekonomiku, jo inflācija katru gadu palielinās līdz divkāršiem vai trīs cipariem. Pazeminot naudas vērtību, cilvēki savu patēriņu galvenokārt koncentrē uz pirmās nepieciešamības precēm.

✔️ Hiperinflācija

Pēdējā hipotēze norāda, ka nācija ir iegrimusi nopietnā ekonomiskajā krīzē. Kā intervijā BBC stāsta Džona Hopkinsa universitātes profesors Stīvs Henks: “Pēc vienošanās ekonomikas profesija atzīst, ka hiperinflācija pastāv, ja inflācijas līmenis pārsniedz 50% mēnesī. Rezultātā valūtas vērtība krītas.

Kad ievērojamo inflācijas pieaugumu pavada ekonomikas stagnācija, rodas stagflācija: jēdziens, kura definīcija tika izdomāta līdz ar 1970. gadu naftas krīzi ar postošo inflācijas pieauguma ietekmi, ko pavada vāja ekonomiskā izaugsme vairākās valstīs.

✔️ Augsta inflācija

Tas ir cenu pieaugums, kas pārsniedz 3-4% bet nesasniedz 10% gadā. Ja tā ir pārejoša parādība, kā tas notika 2021. gada sākumā salīdzinošās ietekmes dēļ ar ļoti smago 2020. gada pirmo pusgadu, tā nav liela problēma, bet, ja tā saglabājas laika gaitā, tad arī uzkrājumu erozija, ko tā rada. ļoti stiprs.

🥀 Kā inflācija ietekmē ekonomiku?

✔️ Inflācija makroekonomikas līmenī

Ja runājam par inflācijas sekām makroekonomiskajā līmenī, tad pirmā acīmredzot ir cenu kāpums. Citiem vārdiem sakot, viss ir dārgāks, kā mēs teicām sākumā. Mēs varam nopirkt mazāk ar to pašu, kas galu galā ietekmē mūsu maku, kā mēs redzēsim vēlāk.

Protams, mums ir jābūt skaidram, ka inflācija nedrīkst būt jēdziens ar negatīvu pieskaņu: zema vai kontrolēta inflācija liecina, ka valsts ekonomika atrodas labā uzplaukuma brīdī, jo iedzīvotāji nezaudē pirktspēju un ko cilvēki patērē, cita starpā.

Kontrolēta inflācija tiek uzskatīta par izdevīgu valsts ekonomikai, galvenokārt, lai izvairītos no iespējamām deflācijas situācijām.

✔️ Kā inflācija ietekmē uzkrājumus?

Runājot par to, kā inflācija ietekmē mūsu uzkrājumus, mēs varam atrast dažādus veidus. Augsta inflācija ietekmē mūsu valsts ekonomiku, jo mēs zaudējam pirktspēju, turot naudu “zem matrača”.

Proti, ja mūsu valūta apstāsies un inflācija palielināsies, tā pakāpeniski zaudēs savu vērtību: inflācija to aprīs. Tāpēc mēs bieži runājam par " inflācijas briesmonis '.

Runājot par algām, valdība kopumā palielina minimālā alga starpprofesionāli, kad tas palielinās, Bet ne vienmēr tā ir. Kas attiecas uz algām, tad, kad inflācija aug, valdība parasti paaugstina minimālo algu.

Un, runājot par kreditēšanu, mums ir jāpatur prātā, ka tad, kad inflācija pārsniedz gaidīto, centrālās bankas paaugstina procentu likmes, lai apturētu to amokēšanu. Tāpēc, ja, piemēram, jums ir hipotēka mainīgie procenti, jūsu maksājums palielināsies.

Bukmeikeri	prēmija	Likmes tagad
	✔️ prēmija : līdz €1950 + 150 bezmaksas griezieni 💸 Plašs spēļu automātu spēļu klāsts 🎁 Promo kods : 200euros
	✔️prēmija : līdz €1500 + 150 bezmaksas griezieni 💸 Plašs kazino spēļu klāsts 🎁 Promo kods : 200euros
	✔️ prēmija : līdz €1950 + 150 bezmaksas griezieni 💸 Plašs spēļu automātu spēļu klāsts 🎁 Promo kods : WULLI

Ja nevēlaties zaudēt naudu ar inflāciju, risinājums ir ieguldīt. Kopējie fondi ir labākie inflācijas ienaidnieki, jo tie ļauj mums gūt peļņu no mūsu naudas, neļaujot tai laika gaitā devalvēties, kad tā tiek apturēta.

✔️ Citi ar inflāciju saistīti termini

• Reflācija: valsts mākslīgi stimulē ekonomiku, lai pārvarētu recesiju.
• Dezinflācija: Cenas aug, bet mazāk nekā iepriekš, kas pazemina inflācijas līmeni.
• Pamatinflācija: Tie ir precīzāki dati vai rādītājs, kas atspoguļo patēriņa cenu mainīgumu īstermiņā. Viņš atstāj malā nestabilitāti, ko cita starpā izraisa enerģijas cenas.
• Stagflācija: Rodas, kad inflācija un bezdarbs pieaug vienlaikus, bet ekonomiskās krīzes laikā IKP stagnē.